SIA Creditreform Latvijā ikgadējā uzņēmumu aptauja par darījumiem starp juridiskajām personām (B2B) vietējā tirgū liecina, ka uzņēmējdarbības vides pasliktināšanās un straujais finanšu risku pieaugums pagājušā gada otrajā pusē, ir licis uzņēmējiem pieņemt stingrākus darījumu noteikumus, veikt regulāru rēķinu apmaksas kontroli un ievērojami piesardzīgāk izvērtēt turpmāko darījumu riskus. Apstiprinājumu tam uzrāda apkopotie pētījuma dati:

• Stingrāki noteikumi pārdošanas līgumos

Neraugoties uz konkurences būtisko saasināšanos dažādos tirgos, uzņēmēji noslēgtajos komercdarījumu līgumos ar saviem klientiem kļuvuši daudz piesardzīgāki un izvirza arvien stingrākus pārdošanas noteikumus. Aizvadītajā gadā 33,8% no aptaujāto respondentu preču piegāžu vai darbu izpildes līgumos paredzēts avansa maksājums, kad gadu iepriekš tikai 26,7%. Praktiski ļoti mazu īpatsvaru veido līgumi, kuros atliktā maksājuma termiņš ir noteikts vairāk par 90 dienām pēc rēķina izrakstīšanas vai darbu izpildes (0,5%). Turklāt, tradicionāli, joprojām pietiekami lielu īpatsvaru – 21,2% veido līgumi, kur noteiktais atliktā maksājuma termiņš ir intervālā no 15-30 dienām, kas gan ir nedaudz mazāk nekā iepriekšējā gadā (22,6%). Pētījums parādīja, ka vidējais līgumos noteiktais darījumu apmaksas termiņš 2008.gadā bija 19,3 dienas pēc preču piegādes vai darbu izpildes, kas ir par divām dienām īsāks nekā 2007.gadā. Prognozējams, ka šogad sakarā ar banku kreditēšanas ierobežojumiem un nenoteiktību tirgos, līgumiskie atliktā maksājuma termiņi arī turpmāk samazināsies.

• Strauji pieaug neapmaksāto parādu skaits

Lai arī pagājušajā gadā juridisko personu komercdarījumos kopējais kavēto rēķinu apjoms ir diezgan būtiski samazinājies no 57,5% uz 47,2%, tomēr lielāki kļuvuši tā saucamie šaubīgie jeb vispār neapmaksātie parādi. Līdz ar to vidējais maksājumu kavējums aizvadītajā gadā arī samazinājies līdz 19.1 dienām jeb par 4,8 dienām mazāks nekā 2007.gadā. Kopumā paātrinājusies arī debitoru parādu aprite un aizvadītajā gadā vidēji bija 38,4 dienas, kas ir par 6,7 dienām ātrāka nekā iepriekšējā gadā (45,1 dienas). Pie tam svarīgi atzīmēt, ka šis kopējais rēķinu apmaksas samazinājums galvenokārt panākts ar priekšapmaksas (avansa maksājumu) lielo īpatsvaru, kas aprēķinos ir iekļauts kopējo apmaksāto rēķinu summā. Svarīga loma bijusi arī maksājumu uzraudzības efektivitātes palielināšanai. Tajā pašā laikā uzmanību saista strauji pieaugošais bezcerīgo jeb vispār neapmaksāto parādu apjoms, kas pagājušajā gadā vēl sastādīja relatīvi nelielu daļu – 2,8% no kopējo rēķinu summas, bet šim skaitlim šogad ir vērojama izteikta tendence strauji palielināties un tas jau uz februāra sākumu pēc mūsu ekspertu aprēķiniem varētu sastādīt ap 5%. Minēto apstiprina strauji pieaugošais parādu piedziņas lietu skaits vadošajās parādu piedziņu firmās, kā arī maksātnespējīgo uzņēmumu skaits. Kā liecina Maksātnespējas reģistra apkopotie dati, šī gada janvārī par maksātnespējīgiem tika pasludināti 148 uzņēmumi.

• Atsevišķās nozarēs situācija ir smagāka

Aplūkojot kopējo debitoru parādu aprites ātrumu atsevišķās pētijumā iekļautajās nozarēs, 2008. gadā apmaksu par preču vai pakalpojumu pārdošanu visilgāk bija spiesti gaidīt vairumtirdzniecības ar būvmateriāliem un santehniku nozares uzņēmumi – 75.5 dienas, vairumtirdzniecības ar pārējām sadzīves precēm nozares uzņēmumi – 68.2 dienas, kā arī būvmateriālu ražošanas nozares uzņēmumi – 52.4 dienas.

Vairumtirdzniecībā ar pārējām sadzīves precēm tikai 12.1% rēķinu tika apmaksāti noteiktajā termiņā, reklāmas un poligrāfijas nozares uzņēmumos – 28.0%, bet vairumtirdzniecības ar pārtiku, dzērieniem un tabakas izstrādājumiem – 35.2%.

Vislielākos zaudējumus no bezcerīgajiem parādiem pagājušajā gadā cieta šādu nozaru uzņēmumi: vairumtirdzniecība ar būvmateriāliem un santehniku – 11.3%, vairumtirdzniecība ar elektroniskajām sadzīves precēm – 4.3%, automobiļu pārdošana, tehniskā apkope un remonts – 3.8% un būvmateriālu ražošanas uzņēmumi – 3.1%.

• Augsta neapmierinātība ar klientu maksāšanas disciplīnu liek uzņēmējiem ievērojami piesardzīgāk izvērtēt turpmāko darījumu riskus.

Pētījums parāda, ka padziļinoties ekonomiskajai un finanšu krīzei valstī, uzņēmēji spiesti biznesa aktivitāšu centrā par prioritāro izvirzīt pietiekamās likviditātes nodrošināšanu. Ar to lielā mērā arī izskaidrojams, ka, neraugoties uz kopējās maksāšanas disciplīnas uzlabošanos iepriekšējā gadā, vairāk nekā puse – 56,8% respondenti tomēr ir neapmierināti vai vairāk neapmierināti nekā apmierināti ar savu klientu maksāšanas disciplīnu. Šī neapmierinātība gada laikā pat pieaugusi par 17,7% punktiem. Krīze likusi īpašu uzmanību pievērst efektīvai naudas plūsmas pārvaldībai.

Kā jau ar uzņēmumu maksātspējas vērtēšanas sistēmu - CrefoScore tika prognozēts, liels skaits uzņēmumu, kuri iepriekš strādājuši bez pašu kapitāla finansētajiem apgrozāmajiem līdzekļiem, bet pārsvarā tikuši finansēti no banku kredītlīnijām, pircēju avansa maksājumiem vai piegādātāju atliktajiem maksājumiem, kļuva par maksātnespējīgiem vai arī bija spiesti apturēt savu darbību. Parādi un to izraisītās sekas ietekmē jebkuras valsts ekonomiku un bezdarba līmeni. Analizējot situāciju ar kavētajiem maksājumiem un uzņēmumu darbību, iespējams diezgan precīzi diagnosticēt uzņēmuma vides problēmas un tendences. Pētījums parāda, ka divas reizes pieaudzis to uzņēmumu skaits, kuri pirms darījumu slēgšanas, izmantojot CrefoScore, pārliecinās, vai klients pildīs uzņemtās saistības (16%). Joprojām plaši tiek izmantoti ārpakalpojumi kavēto maksājumu problēmu risināšanā. Visvairāk tiek izmantoti inkasso pakalpojumi (69%) un kredītvēstures datu bāzes (52%).